Piedaloties starptautiskā partnerības veidošanas pasākumā „Competences & Core Qualities Partnership Building Activity”, kas norisinājās Nīderlandē šā gada jūnijā, bija iespēja intensīvi palūkoties uz vienu no aktuālākajiem jautājumiem starptautiskos projektos – kvalitāte un kompetences. Seminārs tiks īstenots programmas "Jaunatne darbībā" ietvaros. 
Pirms runājam par kvalitāti un kompetencēm jebkādās aktivitātēs ar jauniešiem, bet jo īpaši  par starptautiskiem jauniešu apmaiņas projektiem, ir jāatbild uz virkni jautājumu. Ko kvalitāte nozīmē jums un jūsu organizācijai? Kā mēs skatāmies uz partnerību? Vai mēs vēlamies īstermiņa vai tomēr ilgtermiņa partnerību? Kā būtu iespējams nodrošināt līdzvērtīgu partnerību? Kādēļ jūsu organizācija vēlas īstenot jauniešu apmaiņas projektu? Vai tas iekļaujas organizācijas ilgtermiņa mērķos? Kas ir jūsu mērķauditorija? Kā jūs skatāties uz līdzdalību?
Jebkurā gadījumā runājot par kvalitāti un kompetencēm jauniešu apmaiņas projektos mums ir jāpiemin līdzdalības kāpnes. Amerikāņu sociologs Rodžers Hārts (Rodger Hart) radīja modeli, kas attēlo jauniešu līdzdalību kā uz attīstību vērstu procesu.

• 1. pakāpiens: Manipulācija ar jauniešiem. Jaunieši tiek aicināti piedalīties, bet viņi nav spējīgi ietekmēt lēmumus vai rezultātus.
• 2. pakāpiens: Jaunieši kā dekorācija. Jauniešu klātesamība tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, bet nemaz netiek veicināta viņu aktīva iesaistīšanās. Vairāk tas ir tāpēc, lai citi var ievērot, ka jaunieši tur ir.
• 3. pakāpiens: Jaunieši kā formalitāte. Jauniešiem formāli tiek piešķirta loma un atbildība, bet realitāte ir pavisam citādāka.
• 4. pakāpiens: Jaunieši ir norīkoti, bet arī informēt. Pieaugušie rada ideju, realizē to un dažkārt uzaicina jauniešus piedalīties un uzņemties kādu atbildību vai veikt uzdevumus.
• 5. pakāpiens: Ar jauniešiem konsultējas un informē. Pieaugušie rada idejas, realizē tās, tomēr dod iespēju jauniešiem paust savu viedokli, dot ieteikumus un idejas uzlabojumiem un gala rezultātam.
• 6. pakāpiens: Jaunieši ir vienlīdzīgi lēmumu pieņemšanā par pieaugušo idejām. Pieaugušie rada idejas, bet jaunieši tiek aicināti kopīgi sadalīt atbildības, lomas, uzdevumus un kopīgi pieņemt gala lēmumus.
• 7. pakāpiens: Jauniešu iniciatīva un rīcība. Vairs nevis pieaugušie, bet gan jaunieši ir autoritātes. Pieaugušie atbalsta jauniešus, kad tas ir nepieciešams, tomēr jaunieši var rīkoties arī bez viņu iejaukšanās.
• 8. pakāpiens: Vienlīdzība lēmumu pieņemšanā. Jaunieši rada idejas un realizē tās, kā arī aicina pieaugušos kopīgi pieņemt lēmumus (1).

Jauniešu līdzdalība ir atkarīga no viņa informētības un izpratnes par projektu, aktivitāti vai vienkārši lomu vietējās kopienas attīstībā. Jaunieša līdzdalība ir lielā mērā atkarīga no pieaugušā rīcības. Nav iespējams sagaidīt jauniešu iniciatīvu un līdzdalību neieguldot laiku un resursus jauniešu izglītošanā (neformālās izglītības kontekstā), motivēšanā, iedrošināšanā.
Šeit mēs saskaramies ar kompetencēm. Ko mēs saprotam ar kompetencēm? Īsumā to varētu raksturot kā zināšanas, prasmes un attieksmes. Darbā ar jaunatni iesaistītie jau savā ikdienas darbā strādā ar kompetencēm. Tomēr, lai sekmīgāk īstenotu mācīšanos jauniešu neformālās izglītības aktivitātēs un kaut kādā veidā strukturētu kompetenču attīstību ir izveidota metode, kas zināma kā uz kompetencēm balstīta pieeja. Ar šo metodi mēs palīdzam jaunietim izprast viņa esošās kompetences un piedāvājam iespēju attīstīt viņa kompetences tālāk. Uz kompetencēm balstītā pieeja lūkojas uz mācīšanos ņemot vērā visa veida aktivitātes un pieredzi ilgākā laika periodā. Strādājot ar šo metodi jaunietis ir jāvirza cauri vairākiem posmiem.

• Jāpalīdz jaunietim izprast kompetenču jēgu.
• Jāpalīdz jaunietim apzināties viņa pašreiz esošās kompetences.
• Jāpalīdz jaunietim apzināties kompetences, kas būtu jāattīsta.
• Jāpalīdz jaunietim dokumentēt izaugsmi, lai attēlotu mācīšanās procesu.
• Jāpalīdz jaunietim apgūt prasmi izvērtēt un apzināties pašam savu mācīšanās procesu. (2)

Noderīgs rīks savu kompetenču apzināšanai un attīstības plānošanai ir Youth Pass, kas tika radīts, lai novērtētu jauniešu neformālās izglītības mācīšanās rezultātus programmas „Jaunatne darbībā” aktivitātēs. Tas balstās uz 8 mūžizglītības galvenajām pamatprasmēm –  saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodās; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās mācīties; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izpausme. (3)
Kvalitāte un kompetences jauniešu projektos ir nedalāmi jēdzieni. Kompetences raksturojas kā mainīga un multifunkcionāla pakotne, ko veido zināšanas, prasmes un attieksmes. Savukārt kvalitāte raksturojas ar personiskajām īpašībām, nemainību un stabilitāti, ietekmi uz personisko izaugsmi. Kvalitatīvi un uz kompetencēm balstīti projekti ir iespējami. Tam ir nepieciešami četri pamatnosacījumi – partnerība, ietekme, jauniešu līdzdalība, pārmaiņas un izaicinājumi.

Dalību seminārā atbalstīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Biedrības "Jaunatne smaidam"

valdes loceklis

Renārs Manuilovs
 

Citētie darbi

1. Garjāne I., Gudakova N., Žubule L. Brauksi līdzi? Re, kur formula! Rokasgrāmata jauniešu līdzdalības veicināšanai. bez viet. : Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, 2013.

2. Youth Pass for all! Recognition of lerning, focusing on inclusion groups. Brussel : SALTO-YOUTH Inclusion Resource Centre, 2012.

3. Mūžizglītības galvenās pamatprasmes. EIROPAS PAMATPRINCIPU KOPUMS.