Piedaloties starptautiskā partnerības veidošanas pasākumā „Competences & Core Qualities Partnership Building Activity”, kas norisinājās Nīderlandē šā gada jūnijā, bija iespēja intensīvi palūkoties uz vienu no aktuālākajiem jautājumiem starptautiskos projektos – kvalitāte un kompetences. Seminārs tiks īstenots programmas "Jaunatne darbībā" ietvaros.
Pirms runājam par kvalitāti un kompetencēm jebkādās aktivitātēs ar jauniešiem, bet jo īpaši par starptautiskiem jauniešu apmaiņas projektiem, ir jāatbild uz virkni jautājumu. Ko kvalitāte nozīmē jums un jūsu organizācijai? Kā mēs skatāmies uz partnerību? Vai mēs vēlamies īstermiņa vai tomēr ilgtermiņa partnerību? Kā būtu iespējams nodrošināt līdzvērtīgu partnerību? Kādēļ jūsu organizācija vēlas īstenot jauniešu apmaiņas projektu? Vai tas iekļaujas organizācijas ilgtermiņa mērķos? Kas ir jūsu mērķauditorija? Kā jūs skatāties uz līdzdalību?
Jebkurā gadījumā runājot par kvalitāti un kompetencēm jauniešu apmaiņas projektos mums ir jāpiemin līdzdalības kāpnes. Amerikāņu sociologs Rodžers Hārts (Rodger Hart) radīja modeli, kas attēlo jauniešu līdzdalību kā uz attīstību vērstu procesu.
Jauniešu līdzdalība ir atkarīga no viņa informētības un izpratnes par projektu, aktivitāti vai vienkārši lomu vietējās kopienas attīstībā. Jaunieša līdzdalība ir lielā mērā atkarīga no pieaugušā rīcības. Nav iespējams sagaidīt jauniešu iniciatīvu un līdzdalību neieguldot laiku un resursus jauniešu izglītošanā (neformālās izglītības kontekstā), motivēšanā, iedrošināšanā.
Šeit mēs saskaramies ar kompetencēm. Ko mēs saprotam ar kompetencēm? Īsumā to varētu raksturot kā zināšanas, prasmes un attieksmes. Darbā ar jaunatni iesaistītie jau savā ikdienas darbā strādā ar kompetencēm. Tomēr, lai sekmīgāk īstenotu mācīšanos jauniešu neformālās izglītības aktivitātēs un kaut kādā veidā strukturētu kompetenču attīstību ir izveidota metode, kas zināma kā uz kompetencēm balstīta pieeja. Ar šo metodi mēs palīdzam jaunietim izprast viņa esošās kompetences un piedāvājam iespēju attīstīt viņa kompetences tālāk. Uz kompetencēm balstītā pieeja lūkojas uz mācīšanos ņemot vērā visa veida aktivitātes un pieredzi ilgākā laika periodā. Strādājot ar šo metodi jaunietis ir jāvirza cauri vairākiem posmiem.
Noderīgs rīks savu kompetenču apzināšanai un attīstības plānošanai ir Youth Pass, kas tika radīts, lai novērtētu jauniešu neformālās izglītības mācīšanās rezultātus programmas „Jaunatne darbībā” aktivitātēs. Tas balstās uz 8 mūžizglītības galvenajām pamatprasmēm – saziņa dzimtajā valodā; saziņa svešvalodās; matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās; digitālās prasmes; mācīšanās mācīties; sociālās un pilsoniskās prasmes; pašiniciatīva un uzņēmējdarbība; kultūras izpratne un izpausme. (3)
Kvalitāte un kompetences jauniešu projektos ir nedalāmi jēdzieni. Kompetences raksturojas kā mainīga un multifunkcionāla pakotne, ko veido zināšanas, prasmes un attieksmes. Savukārt kvalitāte raksturojas ar personiskajām īpašībām, nemainību un stabilitāti, ietekmi uz personisko izaugsmi. Kvalitatīvi un uz kompetencēm balstīti projekti ir iespējami. Tam ir nepieciešami četri pamatnosacījumi – partnerība, ietekme, jauniešu līdzdalība, pārmaiņas un izaicinājumi.
Dalību seminārā atbalstīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Biedrības "Jaunatne smaidam"
valdes loceklis
Renārs Manuilovs
Citētie darbi
1. Garjāne I., Gudakova N., Žubule L. Brauksi līdzi? Re, kur formula! Rokasgrāmata jauniešu līdzdalības veicināšanai. bez viet. : Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, 2013.
2. Youth Pass for all! Recognition of lerning, focusing on inclusion groups. Brussel : SALTO-YOUTH Inclusion Resource Centre, 2012.
3. Mūžizglītības galvenās pamatprasmes. EIROPAS PAMATPRINCIPU KOPUMS.