Kā 14 dienās iegūt draugus no 7 dažādām pasaules valstīm | Jaunatne smaidam
Kā 14 dienās iegūt draugus no 7 dažādām pasaules valstīm

Stāsts nav par īpašām aplikācijām viedtālruņos, vai akcijām sociālajos  tīklos, kur neīstos apstākļos varētu atrast “draugus”. Šis ir īsts stāsts par braucienu ar taksi 40 eiro vērtībā, saplēstu somu, peldbaseinu un nokļūšanu vietējā laikrakstā. Tā ir  Arņa pieredze no divu nedēļu ilgas brīvprātīgā darba nometnes Vācijā
Arņa piedzīvojums sākās 2016. gada 30. septembrī. Tiesa, pats sākums bija mazliet nepatīkams - Brēmenes lidostā uz bagāžas lentas  Arni sagaidīja saplēsta ceļasoma. Kuru lidostu darbinieku vaina tā bija… tas, lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Mirkli apdomājies, Arnis sev pateica: “Tā taču nav problēma!” Un devās apskatīt pilsētu, kurā pirms brīža piezemējās  “Ryanair” lidmašīna reisā Rīga - Brēmene. Pirmā pastaiga pa Brēmenes gleznainajām, saules apspīdētajām ielām Arni aizveda līdz Vēzeres upei. Upes straumē un pa to kursējošo kuģīšu satiksmē varētu noraudzīties stundām ilgi. Pirmo nakti pa 15 eiro Arnis pavadīja hostelī ‘’Bremen Southend Hostel’’
Nākamajā dienā bija jāturpina ceļš uz Edewecht. Arnis sāka ar vilcienu, vēlāk vajadzēja atrast autobusu. Meklējumi bija nesekmīgi, tāpēc viņš izmantoja taksi, un par vienu 20 km garu braucienu samaksāja vairāk nekā viņš būtu atstājis hostelī par divām naktīm! Bet štrunts par to, galvenais ir nonākt galamērķī- Edewecht. Arnim tas tīri labi izdevās, viņš bija pats pirmais nometnes dalībnieks, kurš ieradās vietā, kur kopā ar vēl 13 jauniešiem no Vācijas, Dānijas, Francijas, Alžīrijas, Grieķijas, Meksikas un Dienvidkorejas pavadīs 2 neaizmirstamas nedēļas.
Arnis stāsta, ka visi jaunieši bija ļoti jauki, un esot gājis jautri. “ Šīs 2 nedēļas mēs dzīvojām Astrīdas Lindgrēnas skolā. Šajā laikā bija skolēnu rudens brīvlaiks. Pirmās 3 dienas mēs iepirkāmies, kopā gatavojām ēst un 3.oktobrī, kopš 1990.gada, kad katru gadu visā Vācijas Bundesrepublikā ir atkalapvienošanās diena, mēs ar velosipēdiem devāmies uz Oldenburgu, lai piedalītos svētku svinībās pilsētas centrā,” atklāj Arnis.
Bet, ko nu tikai par izklaidēm, šī taču bija brīvprātīgā darba nometne, tāpēc Arnis ar nometnes biedriem pirmo nedēļu pavadīja kopā ar  bērniem ‘’Friedrichfehn’’ skolā. Uz to  Arnis mēroja ceļu ik dienu ar velosipēdu. Skolā nometnes dalībnieki ar vietējiem bērniem pavadīja laiku, spēlējot dažādas spēles, piedaloties sportiskās aktivitātēs, zīmējot un gatavojot visādus rokdarbus. Arnim bija zināšanas vācu valodā, kas lieti noderēja sarunājoties ar bērniem.
Arnis nometnē lieliski pavadījis laiku:” Brīvajā laikā mēs kopā gatavojām dažādus ēdienus. Katru dienu mums bija ēdieni, piemēram, no vācu virtuves, ēdieni no Grieķijas,  Austrumeiropas,  no Āzijas utt. Ar dažiem jauniešiem es spēlēju galda tenisu vai arī kopā devāmies uz vietējo skolas sporta zāli spēlēt basketbolu. Bijām arī peldbaseinā un vienu dienu aizbraucām pat uz Nīderlandi, uz Groningenu.”
Otrajā brīvprātīgā darba nometnes nedēļā jaunieši strādāja ar bēgļu ģimenēm.
“Šī nedēļa man arī sagādāja daudz jautru brīžu. No Edewecht līdz ‘’Jeddeloch I’’ mēs devāmies ar velosipēdiem. Bēgļu mājā mēs palīdzējām labot velosipēdus, no kokmateriāliem gatavojām futbola vārtus, zīmējām, smējāmies un dejojām,” atklāj Arnis.
Otrajā nometnes nedēļā Arņa ikdienas sastāvdaļa bija rosīšanās mājas pagrabā, kur jaunieši laboja velosipēdus, vai ņēma rokās zāģus un instrumentus lai kopā uzmeistarotu futbola vārtus.  
“Vienu dienu mēs sastapām fotogrāfus no Edewecht redakcijas un viņi mūs nofotografēja. 2 dienas vēlāk, mēs devāmies uz Edewecht rātsnamu, un tur mēs saņēmām fotogrāfijām, kas bija publicētas Edewecht laikrakstā. Mēs bijām ļoti pārsteigti!”
Laiks nepielūdzami ritēja uz priekš un  Arņa divu nedēļu piedzīvojums tuvojās noslēgumam. Tas mazliet skumdināja, lika pat acīs sakāpt asarām. “Teikt atvadas no vietas, kurā Tu pavadīji daudz jauku brīžu vienmēr ir grūti. Šīs 2 nedēļas mēs ļoti izbaudījām. Kopā smējāmies, spēlējām daudz dažādu spēļu, darbojāmies utt. Laiks pagāja ļoti ātri, un mēs kopā bijām kā viena liela ģimene. Šī darba nometne man parādīja, ka pasaule ir pilna ar atvērtiem un tolerantiem cilvēkiem.
Arnis iesaka ko tādu izbaudīt arī citiem.
Pēc nometnes vēl 2 dienas uzkavējies Astrīdas Lindgrēnas skolā un Brēmenē, Arnis atgriezās savā ierastajā ikdienā, savā Latvijā, bet viņš pats kļuvis bagātāks gan ar pieredzi, gan ar atmiņām par laiku, ko pavadījis kopā ar jauniešu kompāniju no dažnedažādām pasaules valstīm. Šobrīd Arnis gatavojas doties savā nākamajā izaicinājumā – arī šoreiz tā ir brīvprātīgā darba nometne Vācijā.
Vairāk par brīvprāatīgā darba nometnēm meklē mūsu mājas lapā www.jaunatnesmaidam.lv vai sociālajos tīklos www.facebook.lv/brivpratigais.