Izlasot publikāciju laikrakstā «Bauskas Dzīve» sapratām ka arī mums ir jāizstāsta Jauniešu mājas stāsts.

https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/biedriba-jaunatne-smaidam-rosina-atsavinat-eku-barbeles-pagasta-situacija-problematiska/?fbclid=IwAR0UYoGzPoBP-5RFMzUXlhDeASlW8NE-1wO1njlTxJ60sH9B19UrfF0QoKU

Gada sākumā izlēmām spert nozīmīgu soli un lūgt pašvaldībai pārdot Jauniešu mājas ēku biedrībai. Apzinājāmies, ka risku ir daudz un skaidrības maz, tomēr vēlme atdzīvināt Jauniešu māju ir liela. Apzinājāmies, ka tā būs izsole, tādēļ aicinājām izsoles noteikumos ietvert nosacījumu par ēkas lietošanas mērķi nākamajiem gadiem. Līdzīgi nosacījumi bija gan pārdodot Bārbeles skolas ēku, gan arī Kurmenes skolas ēku.

Jauniešu mājas vēsture sākas 2007. gada nogalē. Sākotnēji tas bija nomas līgums ar Bārbeles pagasta padomi, 2011. gadā noslēdzām patapinājuma līgumu ar Vecumnieku novada domi. Pēc sabiedriskā labuma organizācijas statusa zaudēšanas, 2020. gada nogalē noslēdzām telpu nomas līgumu. Visos līgumos ēkas lietošanas mērķis ir bijis darbs ar jaunatni.

Visvairāk skumdina deputāta Mārtiņa Mediņa paustais. Jo īpaši tādēļ, ka vislabāk zina ēkas nodošanu stāstu. Vai tiešām ēka nebija sabrukšanas stadijā? Vai varēja iztikt bez jumta nomaiņas? Vai tiešām vitrīnas logi tika ielikti izgriežot caurumus gala sienā?

Jauniešu māja, tāda, kāda tā ir šobrīd, nebūtu iedomājama bez jauniešu līdzdalības un brīvprātīgā darba. Jauniešu māju ir veidojuši jaunieši. Vairāk kā 15 gadu laikā esam piesaistījuši lielāku un mazāku projektu finansējumu un ziedojumus, lai iedzīvinātu ideju par Jauniešu māju. Dzīve jauniešu mājā ir balstīta projektos. Ja mēs iegūstam finansējumu, mēs spējam arī piedāvāt aktivitātes. Ir bijuši gadi, kad Jauniešu māja atdzīvojas tikai vasaras mēnešos, jo ēkas uzturēšanas izdevumi ir ļoti lieli. Jauniešu māja nav iedomājama arī bez starptautiskajiem brīvprātīgajiem, kas ir ieguldījuši savu brīvprātīgo darbu gan Jauniešu mājas remontdarbos, gan organizējot brīvā laika aktivitātes bērniem un jauniešiem.

Mēs piekrītam, ka dažkārt puķu dobes nav tās sakoptākās, aktivitātes ir neregulāras, brīvprātīgie jaunieši ir pārāk skaļi, bet cik daudz katrs no mums ir gatavs ziedot, lai Jauniešu māja būtu dzīva?

Biedrības pašmērķis nav par katru cenu iegūt savā īpašumā šo ēku. Mēs saredzam iespēju tuvāko gadu laikā piesaistīt nopietnāku finansējumu ēkas remontdarbiem, bet vēlamies to darīt īpašumā, kas pieder biedrībai. Ja pašvaldība spēj atrast finansējumu ēkas jumta nomaiņai un siltināšanai, tad ēkas iegāde nav nepieciešama.

Tāds ir mūsu Jauniešu mājas stāsts.